Saruna ar Denisu Paskēviču

Īsi pirms paša Jūrmalas Džeza festivāla, aicinājām Denisu Paškēviču uz nelielu sarunu, kuras tematu viņš pārzin lieliski – džeza kultūra Latvijā un pasaulē, no Denisa redzes punkta.

- KĀDAS IR JŪSU DOMAS PAR LATVIEŠU DŽEZA KULTŪRU?

Runājot par džeza kultūru, tā ir attīstījusies, jau no pagājušā gadsimta sākuma Latvijā, kad virziens - džeza mūzika pieteica sevi pasaulē, latviešu džeza mūzikas kultūra veidojās tai līdztekus. Šis mūzikas virziens ir ieņēmis savu vietu mākslas pasaulē, paralēli akadēmiskās mūzikas virzienam un tikpat spēcīgi tiek popularizēts publikas ausīm. Pēdējo divdesmit gadu laikā ir jūtams, ka ieguldītais darbs, tieši popularizējot šo mūzikas virzienu Latvijā, nav bijis veltīgs. Kā arī runājot par latviešu džeza kultūras attīstību, ir izveidotas vairākas mācību iestādes, lai iegūtu atbilstošu izglītību. Kultūra ir cieši saistīta ar informācijas apmaiņu starp māksliniekiem, klausītājiem, producentiem un finansistiem, tā ir kā savstarpēja mijiedarbība. Priecājos, ka pēdējos gados ir veiksmīgi pierādījumi šim procesam.

Jūrmalas jazz festivāls

- KĀ ŠĪ KULTŪRA ATŠĶIRAS NO TĀS, KAS IR CITUR PASAULĒ?

Latvijā vēsturiski ir bijuši "mainstream" stila piekritēji. Protams arī "avant gard" mūzika ir atrodama nesenā pagātnē. Funk & groove stils ir pārstāvēts periodiski , gan 70', 80', 90' gados, protams, arī šodien. Tikai daļai latviešu mūziķu ir bijusi iespēja salīdzināt savu muzikālo gaumi un prasmes pasaules mērogā. Tomēr mūsu improvizācijas valoda ir pietiekami skaidra un tehniski spēcīga, lai skanētu arī ārpus Latvijas robežām. Tas pats attiecas uz kompozīciju Latvijas džeza mūzikā. Neesam "nordiski" , neesam arī "slāviski" - esam latviski ar pasaules džeza mūzikas izglītības, kā arī sajūtu ietekmi.

 

- KĀDAS IR JŪSU PROGNOZES PAR ŠĪS KULTŪRAS TĀLĀKO ATTĪSTĪBU LATVIJĀ?

Mūzika ir jāmācas un māksliniekam ir jāatrod sava auditorija. Būtu labi, ja ieraksti turpinātu savu ceļu uz klausītāju mājām, vedot līdzi dzirdētā koncerta iespaidus. Šādā veidā džeza mūzika Latvijā spēs pastāvēt sajūtamā veidā. Citādi tas paliks kā revolucionārs, kliedzošs žanrs, kas arī nav nekas jauns pasaules mūzikas vēsturē. Pagrīdes māksla ir ļoti spēcīga izpausmes forma.

 

- KĀ JŪS SKATĀTIES UZ ŠO NOTIKUMU – JŪRMALAS DŽEZA FESTIVĀLU, KĀ ŽANRA ATDZĪVINĀŠANU LATVIJĀ?

Šis ir patiesi lielisks notikums. Domāju, ka ideja par Jūrmalas Džeza festivālu, uzsākot jaunu sadarbību ar dažādiem latviešu mūziķiem, ir labs veids, kā nodrošināt iespēju tikties klausītājam ar mākslinieku. Festivāls parāda arī to, ka bez materiālās pasaules atbalsta, garīgām vērtībām ir grūti pastāvēt. Priecājos, ka uz skatuves būs projekti, kuriem sevi ir veltījuši tieši Latvijas mūziķi, nevis kā pieņemts pēdējos gados - pārsvarā Latvijas džeza festivālos redzēt pasaules mēroga zvaigznes. Tālākais jau ir pašu mūziķu rokās, mīlēt publiku, radīt kvalitatīvu un oriģinālu skanējumu un iespējams, piedāvāt klausītājiem arī starptautiskus kopprojektus.

 

- KO NO JŪSU PUSES APMEKLĒTĀJI VAR SAGAIDĪT JŪRMALAS DŽEZA FESTIVĀLĀ?

Šogad uzstāšanās būs vienā no man iemiļotākajiem žanriem džeza mūzikā. Uzstāsimies kopā ar manu projektu Funk Therapy, kas aizsākās kā konkrētu mūziķu apvienība ar ideju atskaņot gan oriģinālskaņdarbus, gan funk & neo soul klasiku. Protams, ļoti liela nozīme ir mūziķu sastāvam, jo katrs komandas biedrs kā personība dod savu skatījumu noteiktam skanējuma modelim. Pēdējo 4 gadu laikā šajā projektā ir iesaistījušies daudz dažādu mūziķu un tādējādi, faktiski šis projekts ir arī kļuvis par regulāru mūziķu satikšanās vietu Rīgā. Funk Therapy apvieno mūziķus no rock, rap, vocal, dance un world žanriem. Pēdējos gados esmu aktīvi uzstājies dažādos starptautiskos projektos un festivālos tieši modern jazz , avantgard un experimental stilos. Tieši tādēļ šī uzstāšanās man ir patīkama atgriešanās ar savu programmu mājās. Klausītājs dzirdēs šī projekta pamatsastāvu un tieši Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvā nominēto LP Funk Therapy. Šī ir arī koncertprogramma ar kuru šogad piedalāmies arī citos, dažādos starptautiskos džeza mūzikas festivālos.

 

Kopā ar Denisu un “Funk Terapy” jau svētdien Dzintaru koncertzālē muzicēs Harija Baša trio un Aminata Salvadogo, Laimis Rācenājs, kā arī Ieva Kerēvica un Normunds Rutulis.

Biļetes joprojām par cenu EUR 15, nopērkamas šeit: http://www.bilesuparadize.lv/events/event/35855